ĀGENSKALNA TIRGUS
PAGĀTNES LIECĪBAS
Vai vēlies tirgus apmeklējumu apvienot ar nelielu ceļojumu laikā? Meklē paviljonā 15 norādes, skenē kvadrātkodus un ielūkojies Āgenskalna tirgus pagātnē!
Katrā no pieturvietām vari aplūkot aizgājušo laiku fotoattēlus un uzzināt ko interesantu. Sekojot norāžu secībai, tavs ceļojums būs hronoloģisks, bet sekojot nejaušībai – ne mazāk aizraujošs!
1. TIRGUS IELA BEZ TIRGUS
Vai zināji, ka 19. gs. pirmajā pusē Āgenskalna tirgus atradās Nometņu ielas otrā galā? Tirgotāji pulcējās Sētas kroga apkārtnē, kur vēl šodien tirgus vārdu nes šaura, bruģēta ieliņa.
1863. gadā tas kļuva par oficiālu Rīgas tirgu, tomēr tur allaž valdīja šaurība un nekārtība, tālab 1895. gadā pilsēta par 9000 rubļiem iegādājās zemi šeit un izveidoja jaunu Āgenskalna tirgu.
Ielas galā redzama gaišā Sētas kroga ēka, kuras pagalmā notika tirgošanās. Vēlāk tirgu pārvietoja uz šo ielas galu. Kreisajā malā redzams A. Ašenkampfa projektētais Hanškineviča nams ar veikalu telpām pirmajā stāvā, ko dēvēja par Āgenskalna bazāru.
Āgenskalna tirgus Rīgas plānā (1901)
Kartes fragments no A. Caunes grāmatas “Rīgas tirgi pirms 100 gadiem”.
Kartē apzīmēta sākotnējā un tagadējā Āgenskalna tirgus vieta. Redzams, ka pirms Bāriņu ielas izveidošanas 1904. gadā jaunais tirgus laukums bija krietni lielāks.
2. TRAMVAJS VED CAUR TIRGU
Šodien uz tirgu ved 13 sabiedriskā transporta maršruti, bet 1898. gadā, kad izveidoja Āgenskalna tirgu, te bija nomale un sabiedrisko nācās gaidīt vēl 7 gadus.
Kad izveidoja 8. tramvaja līniju, tā ne vien brauca uz tirgu, bet pat izbrauca tam cauri, jo tolaik jaunizveidotā Bāriņu iela nošķēla tirgus placim nelielu gabaliņu un kādu laiku tirgošanās notika abpus sliedēm
Nošķeltajā (tālākajā) tirgus strēķītī zemnieki tirgo produkciju no saviem zirgu pajūgiem.
Tirgus no Nometņu ielas puses (1905-1910)
Atklātnītē redzams, ka tirgošanās norit zem klajas debess vai nelielās būdiņās, ko tolaik dēvēja par palieveņiem.
Tramvaja līniju uz Zasulauku izbūvēja tikai ap 1930. gadu. Šai tirgus pieturai drīz apritēs 100 gadu.
Āgenskalna tirgus tramvaja pietura (1961)
Foto no Artūra Altberga privātās kolekcijas.
3. NOMALES BRĪNUMAINĀS PĀRVĒRTĪBAS
19. gadsimta beigās šeit bija pilsētas nomale ar trīs fabrikām, bāreņu namu un koka īres namiem strādnieku ģimenēm. Līdzko pilsēta iegādājās zemi tirgus izveidei, tūlīt sākās īsts būvniecības bums, un drīz vien šis kļuva par jauno Pārdaugavas centru. Tirgus tuvumā uzbūvēja ne vien namus ar veikalu telpām, bet netālu tapa arī pilsētas skola, slimnīca un igauņu biedrības ēka.
Tolaik Rīgā dzīvoja vairāk nekā 9000 igauņu (~1,7% no rīdziniekiem), un vairums bija apmetušies šai pusē.
Mekeļa nams diagonāli pretī tirgum (20. gs. sākums)
Veikaliņu izkārtnes bija ne vien oficiālajā krievu un vācu valodā, bet arī latviešu un igauņu mēlē.
Tirgus teritorijā sākas paviljona būvniecība (1910)
Šmēlinga projektētā skola Zeļļu ielā pirms kara
Šmēlinga projektētās pilsētas 2. (tagad – P.Stradiņa) slimnīcas ēkas pirms kara
4. ŠMĒLINGA ARHITEKTŪRAS MEISTARDARBS
Ja vēlies novērtēt Reinholda Šmēlinga racionālā jūgendstila pērli, vislabāk doties uz ielas pretējo pusi. Tā varēsi pilnvērtīgi aplūkot ēkas izteiksmīgo siluetu, skulpturālos skursteņus un arhitektam raksturīgo sarkano ķieģeļu stilu.
Interesanti, ka ēka jau sākumā nedaudz atšķīrās no oriģinālā projekta (1911), jo būvniecību pārtrauca karš un celtni pabeidza 14 gadus vēlāk (pēc arhitekta nāves).
Vai vari atrast 5 atšķirības? Ieskaties R. Šmēlinga rasējumā un atrodi, kas ēkas veidolā ir mainījies!
Āgenskalna tirgus pagalma fasādes mets (1911)
Reinholds Georgs Šmēlings (1840–1917)
Interesanti, ka R. Šmēlinga rasējumā Rīgas ģerbonis ir virs centrālās ieejas portāla, bet pēc ēkas pabeigšanas tas vainago pagalma fasādi.
Veselus 36 gadus viņš R. G. Šmēlings bija Rīgas galvenais arhitekts un palīdzēja veidot pilsētas unikālos vaibstus, iezīmējot Rīgu pasaules kultūras mantojuma kartē.
5. TIRGUS POLICIJA
20. gadsimta sākumā Āgenskalna un citos Rīgas tirgos darbojās tirgus policija (mūsdienu administrācija) ar tirgus komisāru priekšgalā, vairākiem uzraugiem-kasieriem, naktssargu un sētnieku.
Tās uzdevums bija ierādīt tirgotājiem vietas, iekasēt nodevas, risināt strīdus, sekot produktu atbilstībai sanitārajām prasībām, kontrolēt pareizu mēru un svaru lietošanu, kā arī gādāt par tīrību.
Tirgus policijas komisārs un uzraugs (1920tie)
Foto no A. Caunes grāmatas “Rīgas tirgi pirms 100 gadiem”.
Stājoties tirgus komisāra amatā, bija jādod zvērests, bet sasniedzot 60 gadu vecumu – dienests jāatstāj.
Tirgus kņadā policijas uzraugus-kasierus varēja atpazīt pēc dienesta cepures un krūšu nozīmītes.
Tirgus policija jeb administrācija (1920tie)
Foto no A. Caunes grāmatas “Rīgas tirgi pirms 100 gadiem”.
6. MODERNĀKAIS TIRGUS LATVIJĀ
Pirms 100 gadiem, tāpat kā tagad, Āgenskalna tirgus bija vismodernākais tirgus valstī. Ēkā jau tolaik bija centrālapkure, kanalizācija, elektriskais apgaismojums un ventilācija, plaši pagrabi uzglabāšanai, kafejnīca un pat divstāvīgs restorāns! Ar nelielu aizkavēšanos iekārtoja arī kravas liftu.
Pirmajā stāvā tirgoja gaļu, zivis un saknes, bet otrajā – piena produktus, olas, putnu gaļu, augļus un ziedus. Interesanti, ka mājas otrajā stāvā bija arī dzīvoklis tirgus sargam vai sanitāram.
Tirgus īsi pirms atklāšanas (1925)
Attēls no laikraksta “Jaunākās Ziņas” (14.11.1925.), kas vēsta, ka jauno tirgus ēku atklās jaunnedēļ.
Paviljonu klāj pirmsvēlēšanu plakāti (1931)
7. CĪŅA AR KONKURENCES VĒJDZIRNAVĀM
Lai apgādātu pilsētniekus ar svaigiem un lētiem produktiem, brīvvalsts laikā zemniekiem ļāva tirgoties bez papildu nodokļiem, kādi bija veikalu turētājiem. To metās izmantot negodīgi uzpircēji, izliekoties par zemniekiem. Tālab pastāvīgās tirgotavas paviljonā cieta no negodīgas konkurences, ar ko bija grūti cīnīties.
Kad Āgenskalna tirgus telpās plānoja atvērt jaunu veikalu, tirgotāji pie pilsētas tirgus pārvaldes pat rīkoja protesta sapulci!
Tomēr tirgotāji netika uzklausīti un 1928. gadā veikala telpas izīrēja Rīgas patērētāju biedrības veikalam “Pamats”, kas vēlāk, apvienojoties vairākām šādām biedrībām, ieguva nosaukumu “Vienība”.
Veikala “Vienība” skatlogs tirgū (1938)
Laucinieki tirgojas no pajūgiem (1930tie)
.jpg)
Rīgas patērētāju biedrības “Vienība” veikala skatlogu tirgū rotā lozungs «KOOPERĀCIJA VED PIE LABKLĀJĪBAS». Trīsdesmito gadu beigās Āgenskala tirgus tuvumā bija jau veseli 6 biedrības veikali, kas ievērojami kaitēja paviljona tirgotāju labklājībai.
8. KĀRLIS ULMANIS VIESOJAS TIRGŪ
Tirgū apgrozās raiba publika, reizēm sastopami pat ļoti svarīgi kungi. Lūk, ko brīvvalsts prese vēsta par Kārļa Ulmaņa viesošanos Āgenskalna tirgū.
“Vienā otrā tirgus vietā min. prezidents iepirkās sieru, gurķus, burkānus, maizi, žāvētas zivis u.c. produktus. Apstaigājot pārdošanas vietas, viņš interesējās par lauku produktu cenām. Kad pēc apskates min. prezidents taisījās atstāt tirgu, tirdzinieces min. prezidentam pateicībā par daudzajiem pirkumiem uz atvadām pasniedza lauku puķu pušķi. ”
Avīze «Pēdējā Brīdī» 20.07.1935.
Attēls žurnālā “Atpūta” (26.07.1935.) ar parakstu “Ministru presidents Dr. K. Ulmanis Agenskalna tirgū.”
Ulmaņa tirgus apmeklējums, fotogrāfs Eduards Kraucs (1935)
9. PADOMJU STILA BRĪVAIS TIRGUS
Protams, valdīja plānveida ekonomika, un par tirgus sortimentu pamatā gādāja kolhozi, tomēr tirgū pilsoņi varēja arī paši stāvēt un tirgoties ar savu produkciju vai arī nodot to valsts uzpircēju kantorī, no kurienes tā nonāca kādā no pastāvīgajiem stendiem.
Šī paralēlā sīkā tirdzniecība ļāva āgenskalniešiem tikt pie dažādiem sezonāliem labumiem, kas veikalos nebija nopērkami, tālab tirgus bija dzīvs un ļaužu pilns.
Āgenskalna tirgus ainas (1959)
Gan ideoloģiskais noformējums, gan produktu izkārtnes visur ir divās valodās. Arī nosaukums “Āgenskalna kolhoza tirgus” milzu burtiem virs otrā stāva logiem rotājas divās mēlēs. No centrālā portāla pa labi – latviešu, pa kreisi – krievu valodā.
1953. gadā pagalma tirdzniecībai uzbūvēja nojumi, bet 60tajos gados to pārveidoja par slēgtu paviljonu.
Paviljona sānā pie koka galdiem tirgo ziedus un pašaudzētos lauku labumus. Tīkamu pavēni tirgus laukumā rada brīvvalsts laikā stādītie koki.
Šīs un iepriekšējo 4 foto autors ir Grigorijs Akmoļinskis (1959).
Āgenskalna tirgus pārdevējas (1960tie)
Foto no Ritas Vaites kolekcijas, pieejams zudusilatvija.lv
Rinda pie lielās mucas (1961)
Foto no Artūra Altberga privātās kolekcijas.
No šādām milzu mucām (piekabēm) tirgū un arī uz ielas bieži tirgoja kvasu vai alu, reizēm arī pienu.
10. 1900TO SĀKUMA MEŽONĪGIE RIETUMI
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā plosījās brīvā tirgus vētra, un Rīgas tirgi pludoja no nenosakāmas izcelsmes importa precēm. Milzu tirdzniecības bumu bija grūti kontrolēt, un šajos apstākļos Āgenskalna tirgus iemantoja lielāku vietējo uzticību, jo tas bija mazāks un labāk pārraudzīts. Te nebija jābīstas ne no aizdomīgas importa, ne suņu gaļas skandāla. Tomēr vienlaikus šis bija dārgāks tirgus, jo mazā platība nozīmēja arī mazāku tirgotāju konkurenci.
No kvasa cisternām tirgo izlejamo pienu (1991)
Rīgas Piena kombinātam katastrofāli trūka taras, tāpēc tas īrēja kvasa cisternas, lai tirgotu izlejamo pienu.
Pēdējo 3 foto autors ir F. Seifuļins (1993).
11. MILĒNIUMA TIRGUS AINAS
Uz jaunās tūkstošgades sliekšņa Āgenskalna tirgus, kam nule bija apritējis 100 gadu, izskatījās stipri nolaists un iestrēdzis pagātnē – nekārtīgi pārtikas stendi, nelegālo ierakstu tirgotāji, belaši un ziedojumu lūdzēji.
1998. gadā tirgus tika nodots ilgtermiņa nomā, jaunie apsaimniekotāji solīja to modernizēt, taču solītais netika īstenots un turpmākos 20 gadus Āgenskalna tirgus arvien vairāk degradējās.
Āgenskalna tirgus ainas (1998)
Iepriekšējo 3 foto autors G. Grigalis (1998).
Iepriekšējo 5 foto autors G. Jemeljanovs (2001).
12. NETICAMĀ TIRGUS ATDZIMŠANA
Kad 2018. gadā tirgus apsaimniekošanu uzņēmās Kalnciema kvartāla saimnieki, te pavērās īsta postaža. Vēsturiskā ēka un tirgus teritorija bija nolaista līdz kritiskam stāvoklim.
Tikai trakie ir gatavi investēt miljonus pašvaldībai piederošā īpašumā, lai atdzīvinātu līdz graustam novesto apkaimes sirdi. Par laimi, Latvijā tādi cilvēki ir. Atjaunošana ilga 4 gadus un 2022. gadā par spīti pandēmijas un Ukrainas kara postam, tirgus atkal tika atvērts apmeklētājiem.
Atjaunošanā tika izcelts ēkas autentiskums, vienlaikus padarot to laikmetīgu gan formā, gan saturā. Mūsdienu dzīvesveids ir orientēts uz tiešas pieredzes gūšanu – cilvēki tirgū ne tikai iepērkas, bet arī pavada laiku un socializējas, tirgus ir kļuvis par kopienas centru.
Paviljons pēc tirgus pārņemšanas (2018)
.jpg)
.jpg)
Nolaists un atjaunojams bija pilnīgi viss – no pagrabu klona līdz jumta dūmeņiem. Protams, arī visas nesošās konstrukcijas un pārsegumi, komunikācijas un daudzviet saplaisājušais ķieģeļu mūris.
Āgenskalna tirgus pārvērtības (2018 un 2022)
13. ATKLĀJUMI NO TIRGUS ATJAUNOŠANAS
Vēsturiskās ēkas atjaunošanas gaitā tika uzietas dažādas interesantas aizgājušo laiku liecības – gan kara atstātās ložu pēdas fasādes mūrī un jumta konstrukcijās, gan senais bruģis zem asfalta, gan oriģinālās kāpnes un citas būvdetaļas, kas saudzīgi restaurētas, lai kalpotu nākamībai. Tomēr intriģējošākais atklājās tirgus pagrabos!
Pazemē tika uzietas divas unikālas, aptuveni gadsimtu senas aukstuma kameras ar kūdras termoizolāciju uz sienām zivju un citu produktu glabāšanai. Visticamāk, no Daugavas tika vests ledus, ko ievietoja speciālā bunkurā, lai kūstot tecētu pa tērcītēm un dzesētu telpas.
Savukārt autentisko trepju pakāpieni joprojām glabā ražotāja vārdu. Tie darināti Rīgas cementa izstrādājumu rūpnīcā “Carl Nevermann & Co.” (vēlāk pārsaukta “Kārlis Nevermans un biedri”).
Ražotnes (Ganību dambī 19) attēls firmas bukletā (1910).
_edited.jpg)
Ražotnes reklāma Rīgas adresu grāmatā (1925).
Viena no tirgus relikvijām ir ģerboņu galerija ar dažiem kļūdainiem pilsētu nosaukumiem. Tagad tie ir glīti atjaunoti, ar nodomu saglabājot oriģinālās aplamības.
Ģerboņu galerija pirms rekonstrukcijas (2018)
Atjaunotie ģerboņi ar oriģinālajām kļūdām
14. TIRGUS ATMIŅU STĀSTI
Lai iemūžinātu pagātnes liecības, aicinājām cilvēkus dalīties ar saviem personīgajiem atmiņu stāstiem par Āgenskalna tirgu un tajā pieredzēto.
Spilgtākie fragmenti no bagātīgā atmiņu klāsta ir iekļauti šajā krājumā, kas ļauj lasītājam pa Āgenskalna tirgu paceļot laikā.
15. TIRGUS POĒTIKA
Vai zināji, ka Āgenskalna tirgus bija svarīgs pieturas punkts dzejnieka Ojāra Vācieša iemīļotajā pastaigu lokā? Autoram esot bijusi īstena kaislība uz iepirkšanos tirgū, paticis ieklausīties cilvēku valodās, iejukt tirgus burzmā un kņadā.
Viņa piedzīvotās tirgus noskaņas vari sajust arī šodien, ieklausoties autora lasītajā dzejā!
Dzejnieks Ojārs Vācietis (1933-1983)
Dzejolis
Dzejoļa “Āgenskalna tirgus rīts” (no krājuma “Klavierkoncerts”, 1978) vārdi izmantoti arī grupas “Eolika” un “Spāre” dziesmās.
Rakstniece Andra Neiburga (1957-2019)
Stāsts "Spīdēja saule"
Burvīgs 60to gadu Āgenskalna tirgus tēlojums ievada rakstnieces un mākslinieces Andras Neiburgas literāro debiju – stāstu “Spīdēja saule”, kas vēlāk iekļauts viņas pirmajā stāstu krājumā “Izbāzti putni un putni būros” (1988).
Šī nelielā grāmatiņa padarīja Neiburgu par vienu no spilgtākajām tā laika jaunajām rakstniecēm. No sirds iesakām to izlasīt! Vai varbūt labāk noklausīties? Stāstu “Spīdēja Saule” lasa aktieris Ģirts Krūmiņš – noklausies šeit.
Imants Ziedonis kopā ar Noru Ikstenu (2006)
Foto no laikraksta “Diena” mediju arhīva.
“Nenoteiktā bija” (2013)
Fragments
_edited.jpg)
Brauciens uz Āgenskalna tirgu ir bijusi arī viena no dzejnieka Imanta Ziedoņa mīļākajām bērnības atmiņām, kas iemūžināta kopā ar rakstnieci Noru Ikstenu radītajā grāmatā “Nenoteiktā bija” (2013).
Stāstījuma tapšanā izmantotas vēsturnieka A. Caunes grāmata “Rīgas tirgi pirms 100 gadiem” (2020), raksti un attēli no apkaimes novadpētnieka Ilgoņa Lindes digitālā žurnāla “Par Āgenskalnu”, J. Krastiņa grāmata “Rīgas pilsētas arhitekts Reinholds Šmēlings” (2011), biedrības “Cita Rīga” vietnē citariga.lv publicētā informācija, kā arī periodika.lv, LV Vēstures arhīvā un LV Kinofotodokumentu arhīvā pieejamie materiāli.
Projektu “Āgenskalna tirgus liecības” līdzfinansē Rīgas dome un ES programmas “Apvārsnis 2020” projekts “In-Habit”.
